Bio atkritumi tiek iedalīti divās grupās: pārtika un zaļie (dārzu un parku) atkritumi. Bet, lai būtu vienkāršāk atcerēties, atliek vien ielāgot, ka būtībā bio atkritumi ir viss, ko varētu apēst tu pats vai tavs mājdzīvnieks.
- Virtuves atkritumus un ēdiena paliekas bez iepakojuma (dārzeņu un augļu atgriezumus, mizas un serdes, graudaugus un to izstrādājumus (maizi, konditorejas izstrādājumus), kafijas un tējas biezumus (tēju – tikai bez maisiņiem), olu čaumalas, cietos piena produktus (biezpienu, sieru), gaļu un zivis (kaulus, asakas) u. c.).
- Dārza un telpu atkritumus (telpaugus bez augsnes, novītušus ziedus, augus un to saknes, lapas, zāli, krūmus un koku zarus (līdz 2 cm diametrā), mulču).
Bio konteinerā drīkst izbērt atkritumus papīra vai biodegradējamos (BIO) maisos, kuri ir piemēroti kompostēšanai. Polietilēna, plēves maisus konteinerā mest aizliegts!
- Šķidrumus (pārtikas eļļu, zupas, marinādes, kompotus, ievārījumus, pienu u. c. šķidrus pārtikas produktus);
- Sadzīves atkritumus (plastmasas iepakojumus, polietilēna maisiņus, plēves, jebkāda veida papīru (biroja papīru, avīzes), vienreizlietojamos traukus, jebkādu olu iepakojumu, salvetes un virtuves dvieļus, kafijas filtrus, tējas maisiņus, bioloģiskās autiņbiksītes, higiēnas priekšmetus u. c.);
- Dārza atkritumus (tūjas, koku stumbrus un celmus, lielus zarus, augsni, melnzemi, ogles, pelnus, akmeņus u. c.);
- Lauksaimniecības atkritumus (siens, salmi u. c.);
- Mājdzīvnieku pakaišus un izkārnījumus
- Būvgružus (grunti, smilti, akmeņus, cementa izstrādājumus u. c.);
- Medicīnas un bīstamos atkritumus (tabletes, riepas, elektropreces, spuldzītes u. c.).
Mākslīgajās granulās un smiltīs ir ķīmisku elementu piejaukums, kas bioloģiski nenoārdās. Turklāt bio pārstrādei nevēlama ir dzīvnieku izkārnījumu klātbūtne.
Tējas maisiņos ir mikroplastmasas daļiņas, tajos bieži ir iestrādātas metāla kniedītes.
Egļu un priežu skujas drīkst izmest bio konteinerā. Tajā nedrīkst mest tūju skujas un to zarus, jo šī auga lapas spēj aizsargāties pret mitrumu un paildzina sadalīšanās laiku.
Jā, bio konteineros ir atļauts izmest atkritumus biodegradējamos (BIO) maisos. Galvenais, lai šie biodegradējamie maisi ir piemēroti kompostēšanai. Tāpat, atkritumus drīkst izmest ievietotus papīra maisos, kas nav laminēti/glancēti un tiem jābūt bez plastmasas rokturiem vai kādiem citiem materiālu piejaukumiem.
Tā saucamās bio autiņbiksītes ar laiku sadalās, tomēr salīdzinājumā ar pārtiku un dārza atkritumiem tas notiek daudz ilgāk un paildzina visa bio materiāla pārstrādi.
Bio konteinerā nedrīkst mest vienreizlietojamus kartona traukus, jo šiem traukiem ir speciāls pārklājums, lai tie maltītes laikā nesamirktu. Šis pārklājums vēl vairāk kavē pārstrādi, tādēļ bio konteinerā tādu mest nedrīkst. Līdzīga situācija ir arī ar koka instrumentiem – dakšiņām un karotītēm.
Tūju lapas spēj aizsargāties pret mitrumu un krietni paildzina auga sadalīšanās laiku, ietekmējot arī visu pārējo bio atkritumu sadalīšanos. Lai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde noritētu kontrolēti, tūjas ir vienīgie augi, kurus bio konteinerā mest nedrīkst.
Bio atkritumus šķiro tiem pielāgotos brūnas krāsas konteineros ar īpašām ventilācijas atverēm, jo kompostam ir ļoti svarīga gaisa un skābekļa piekļuve. Ir pieejami divējādi konteineri – 0,24 m3 un 0,66 m3.
Bio atkritumu konteineru būtu vēlams iztukšot regulāri, lai neveicinātu nevēlamu “viesu” kā mušu un kāpuru parādīšanos BIO konteinerā, kas rodas, ja konteinerā tiek izmesti pārtikas (dzīvnieku izcelsmes) atkritumi. Tāpat, bioloģiskie atkritumi īpaši vasaras mēnešos siltuma ietekmē izdala baktērijas, kas izraisa ātrāku pūšanu, tādēļ atkritumi ir jāizved biežāk.
Bio atkritumu apsaimniekošanas sistēma katrā novadā ir atšķirīga. Dažās pašvaldībās var noslēgt atsevišķu līgumu par bio atkritumu izvešanu. Ir arī novadi, kur tiek piedāvāti priekšapmaksas maisi bio atkritumiem. Par iespējām var uzzināt katras pašvaldības mājaslapā. Rīgā bio apsaimniekošanas pakalpojuma līgumu noslēgt var tikai tie klienti “Clean R” un “Eco Baltia vide” apsaimniekošanas zonās, kuri ir noslēguši līgumu par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
“Clean R” klientiem:
Lai pieteiktu konteineru, aicinām “Clean R” mājaslapā www.cleanr.lv aizpildīt pieteikuma formu vai iesniegt pieteikumu “Clean R” pašapkalpošanās portālā mans.cleanr.lv.
“Eco Baltia vide” klientiem:
“Eco Baltia vide” klienti aicināti noslēgt līgumu www.ecobaltiavide.lv mājaslapā sadaļā “Noslēgt līgumu” >> vai klātienē klientu apkalpošanas centrā Brīvība gatvē 289, Rīgā.
Tie tiks izvesti kopā ar sadzīves atkritumiem par standarta sadzīves atkritumu izvešanas maksu. Neatbilstošs atkritumu sastāvs bojā visu šķiroto atkritumu apjomu, tādēļ arī viens neatbilstoši izmests polietilēna maiss var sabojāt visu konteinera saturu.
Normatīvajā regulējumā noteikts, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības piemērot soda naudas, ja šķiroto atkritumu konteineros sastāvs ir nepareizs. Bio konteiners ar neatbilstošu sastāvu tiks izvests par standarta sadzīves atkritumu izvešanas maksu.
Bio atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta un katrā pašvaldībā apstiprināta atkritumu maksa. Bio atkritumu apsaimniekošanas maksa vidēji Latvijā ir par 20% zemāka, nekā tā noteikta konkrētajā pašvaldībā sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.
Ja izmantojat “Clean R” pakalpojumus un vēlaties šķirot bio atkritumus, taču bio apjoms ir pārāk mazs, lai piepildītu bio konteineru – iesakām iegādāties specializētus maisus (30 l vai 100 l), kas paredzēti bioloģiskajiem atkritumiem. Tos var iegādāties klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Vietalvas ielā 5. Maisus ir iespējams arī pasūtīt ar piegādi līdz jūsu namdurvīm, rakstot uz e-pastu: [email protected]. Maisu izvešana gan jāpiesaka atsevišķi no sadzīves atkritumu izvešanas, jo maisus izved transports ar specializētu maršrutu, kas apkalpo adreses, kurās šķiro bio atkritumus. Kā papildu risinājums ir iespēja bio atkritumus kompostēt un izmantot telpaugu vai mazdārziņu augsnes bagātināšanai.
Ja izmantojat “Eco Baltia vide” pakalpojumus – iesakām iegādāties speciālus maisus (60 l vai 120 l) kas paredzēti bioloģiskajiem atkritumiem. Tos var pieteikt “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Brīvības gatvē 289, zvanot 8717 vai rakstot ziņu [email protected]. Maisus (virs 10 gb.) ir iespējams arī pasūtīt ar piegādi līdz jūsu namdurvīm. To izvešana ir jāpiesaka atsevišķi no sadzīves atkritumu izvešanas, jo maisi tiek izvesti pēc speciāli izveidota maršruta adresēs, kurās tiek šķiroti bio atkritumi.
Bio konteineru saturu “Clean R” un “Eco Baltia vide” nogādā “Getliņu” poligonā, kur bio atkritumus izmanto biogāzes ražošanai. No 2021. gada maija “Getliņos” bio atkritumus sāk pārstrādāt bioloģiskos atkritumus fermentācijas tuneļos, kur iegūs gan tehnisko kompostu, gan biogāzi, kas tiks izmantota elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai “Getliņi EKO” energoblokā.
Lai samazinātu smaku veidošanos, iesakām konteineru novietot ēnotā vietā, ne tiešos saules staros, un turēt aizvērtu tā vāku. Lai mazinātu lieko mitrumu, ik pa laikam var iebērt sausos atkritumus, piemēram, sagrābtās rudens lapas, izkaltušo zāli.
Smakas visvairāk veidojas no gaļas produktu, to izstrādājumu un zivju atliekām, tāpēc noderīgi ir noskaidrot konteineru izvešanas grafiku, lai tās izmestu konteinerā neilgi pirms tā izvešanas.
“Clean R” klientiem:
“Clean R” piedāvā papildu pakalpojumu – konteinera mazgāšanu. Ir iespējama arī konteinera maiņa. Lai pieteiktu pakalpojumu, to var viegli un ērti pieteikt “Clean R” pašapkalpošanās portālā mans.cleanr.lv, vai rakstīt uz e-pastu: [email protected].
“Eco Baltia vide” klientiem:
“Eco Baltia vide” kā papildu pakalpojumu piedāvā konteineru maiņu un mazgāšanu ar dezinfekciju. Lai to pieteiktu, aicinām zvanīt 8717 vai rakstīt [email protected].
“Clean R” klientiem:
Ja jums nav iespējas atkritumu konteineru turēt aiz sētas slēgtā vietā, iesakām konteineram pielikt atslēgu. “Clean R” piedāvā dažāda veida konteineru slēdzenes par atsevišķu samaksu. Lai saņemtu piedāvājumu, aicinām rakstīt uz e-pastu: [email protected].
“Eco Baltia vide” klientiem:
“Eco Baltia vide” piedāvā slēdzamos konteinerus par atsevišķu samaksu. Lai saņemtu piedāvājumu, aicinām zvanīt 8717 vai rakstīt [email protected].
Kompostēšana ir veids, kā videi draudzīgi pārstrādāt bio atkritumus. Kompostējot virtuves un dārza atkritumus, tos iespējams pārveidot dažādās augiem uzņemamās formās, lai atgrieztu dabiskajā apritē organiskās vielas, atjaunojot augsnes auglību un uzlabojot tās fizikālās īpašības. Šādi var samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu un iegūt augsnes auglību uzlabojošu līdzekli, – to vairs nevajadzēs pirkt veikalā, tāpēc iespējams ietaupīt naudu un neradīt papildu atkritumus no līdzekļa iepakojuma.
Kompostu jāveido tur, kur to būs ērti papildināt un pieskatīt. Vislabāk to ierīkot daļēji noēnotā vietā, nenovietojot tieši zem kokiem, jo no tiem krītošās lapas uzturēs mitrumu, sapūdējot koka kasti. Tiešā saulē kompostu nav ieteicams likt, jo tad rodas pārāk liels komposta izžūšanas un uzkaršanas risks.
Piemājas dārza komposta veidošanā labākie risinājumi ir kompostēšanas tvertnes vai kastes ar vākiem, jo komposta kaudze var būt pārāk sekla un tai var piekļūt grauzēji un putni. “Man piemājas dārzā visērtākā ir bijusi nedaudz lielāka nekā veļasmašīna tvertne, kurā ir iespējams nodrošināt inerci kompostam veidoties,” skaidro vides pārvaldības inženiere Zane Gailīte.
Lai pasargātu dārza kompostu no grauzējiem un putniem, iespējams izmantot plastmasas kastes vai īpašas kompostēšanas tvertnes, kuras var iegādāties būvniecības veikalos. Tomēr videi draudzīgi ir neveicināt lieku patēriņu un komposta kasti veidot no mājās pieejamiem materiāliem. No grauzējiem kompostu var pasargāt, ja kastes apakšā un gar sāniem iestrādā metālisku sietu, savukārt putnus aizkavēs viegli paceļams vāks, kas laiž cauri mitrumu un gaisu.
Lai lieki nepievilinātu grauzējus un neradītu nepatīkamas smakas, kompostā jāizvairās likt dzīvnieku izcelsmes produktus vai gatavos ēdienus, kuros tie ir. Drīzāk kompostā ir ieteicams pamīšus likt virtuves bioloģiski noārdāmos atkritumus (augļu un dārzeņu mizas, serdes, dažādus atgriezumus) ar tā saucamajiem dārza atkritumiem (lapām, zāli, nelieliem zariem).
Kompostā neiesaka likt:
- nezāles (tostarp pieneņu, vārpatu saknes, kam bieži vien tīk izplatīties vairumā);
- citrusu mizas, jo mūsu platuma grādos šie augļi lielākoties ir importēti un apstrādāti ar dažādām vielām, turklāt citrusu mizās ir ēteriskās eļļas, kas apgrūtina komposta baktēriju aktivitāti;
- lielās devās sīpolus, ķiplokus, puravus, jo tajos ir fitoncīdi ar antibakteriālu iedarbību, kas kavē komposta baktēriju darbību;
- mājdzīvnieku tualetes pakaišus;
- lielus zarus, augļu kauliņus, jo tie sadalīsies krietni lēnāk nekā pārējais komposts;
- jūras veltes, gliemežvākus;
- tūjas, kā arī dažādus citus vaskainus augus, kam lapas aizsargājas pret mitrumu.
Vides pārvaldības inženiere Z. Gailīte iesaka izvairīties no papīra izstrādājumu iekļaušanas kompostā. Viņa skaidro, ka kompostā var izmantot papīru bez piejaukumiem (piemēram, papīra krūzītes un daļa citu izstrādājumu ir pārklāti ar mikroplastmasas slānīti, lai nodrošinātu drošu saskari ar mitriem un taukainiem produktiem). Var arī izklaidus izbārstīt gan kafijas, gan tējas biezumus, taču jāatceras, ka tējas maisiņus noteikti nevajadzētu likt kompostā. Savukārt augsni var bagātināt ar kalciju, kompostam pievienojot olu čaumalas, bet pirms tam tās nepieciešams smalki saberzt.
Pamīšus kompostā liekot virtuves bio atkritumus ar dārza atkritumiem, slapjie, slāpekli saturošie, bagātīgie virtuves atkritumi tiks līdzsvaroti ar sausākām sastāvdaļām, kurās vairāk oglekļa un kas nāk par labu komposta balansam. “Visbiežāk smakas signalizē par nepareizu kompostēšanu, piemēram, pārlieku lielu mitrumu,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons. “Ja mitruma režīms kompostam ir pareizs, tas smaržos pēc trūdzemes, nevis pēc pārtikas atkritumiem.” Kompostējot jāievēro mitro un sauso sastāvdaļu līdzsvars – ja komposts būs pārlieku sauss, tas sakritīsies, nevis trūdēs.
Koku lapas slikti sadalās, tāpēc nav ieteicams veidot kompostu tikai no koku lapām – labāk tās jaukt ar pāri palikušo no dārza, piemēram, izravētajām nezālēm un saknēm, kā arī virtuves atkritumiem un nopļauto zāli. Koku lapās, it īpaši ozolu, ir daudz miecvielu, un tās sargā plāns vaska slānītis, kas aiztur baktēriju iedarbību. Tomēr, ja tās pievieno kompostam, tad pirms tam tās nepieciešams sasmalcināt un pamērcēt ūdenī.
Pareizi veidots komposts var iztikt bez dažādiem stimulatoriem, jo tajā jau ir nepieciešamās vielas un mikroorganismi. Piemājas komposta tvertnē nav nepieciešams papildus ielaist sliekas u. tml. Izņēmums tam varētu būt komposti, ko iegūstam slēgtās horizontālās iekārtās, piemēram, ar rotāciju, bez saskares ar ārējo vidi, kur var noderēt papildu mikroorganismi, taču arī tajos palīglīdzekļu pievienošana nav obligāta.
Komposta sastāvdaļas ir nepieciešams smalcināt, lai paātrinātu mikroorganismu iedarbību. Taču nevajadzētu pārspīlēt, jo pārāk smalkas sastāvdaļas var radīt masas sablīvēšanos un mazināt gaisa piekļuvi. Tas veicinās papildu mitruma izdalīšanos kompostā un izjauks normālo kompostēšanās gaitu.
Vislabāk ir, ja kompostam veidojas saikne ar augsni. Tad tajā var iekļūt mikroorganismi un sīkbūtnes. Lai pasargātu kompostu no grauzējiem, kasti var iztapsēt ar izturīgu metāla sietu.
Kafijas biezumus drīkst bērt kompostā, tos var arī izmantot uzreiz kā mēslošanas vai mulčēšanas līdzekli.
Jā, zāle ļoti labi sadalās gan svaiga, gan kaltēta kā siens. Ja kompostu pēc tam izmantosiet mazdārziņā, jāuzmanās, lai tajā nebūtu nevēlamo augu un to sēklu, piemēram, nezāļu.
Kompostēšanas ilgumu ir grūti prognozēt, jo tas atkarīgs no komposta kastes veida, novietojuma, pārējā satura, pat meteoroloģiskajiem apstākļiem. Jāņem vērā, ka Latvijā ziemas sezonā trūdēšana āra kompostā tikpat kā nenotiek.
Ieteicams kompostā jaukt zāles slāņus ar sausāku materiālu slāņiem, proti, dažu cm biezu zāles slāni pārklāt ar kādu citu sausāku un rupjāku materiālu, piemēram, lapām, kūdru, un tad atkal likt slānīti ar zāli. Ja ar zāles daudzumu kompostā tiks pārspīlēts, tā sāks glumēt un smirdēt.
To var darīt, taču pirms tam nepieciešams olu čaumalas sīki sasmalcināt. Turklāt olu čaumalas uzreiz pēc sasmalcināšanas var iestrādāt augsnē bez kompostēšanas.
Droši var izmantot sev ērtāko risinājumu. Saimniecības preču veikalos iespējams iegādāties dažādus modeļus – katrai gaumei un interjeram. Tomēr nav jārada lieks patēriņš – pietiek ar saldējuma kasti ar vāciņu un rokturi vai kāda cita produkta spainīti. Arī vāciņš nav obligāts. Lai novērstu smaku un/vai mušiņu klātbūtni, trauku nepieciešams regulāri iznest iztukšot. To var arī pārsegt ar biezāka kartona gabalu – kompostam turpinās piekļūt gaiss, bet būs barjera.
Nē, jo mājdzīvnieku fekālijās mēdz dzīvot baktērijas, parazīti un citi mikroorganismi, kas nenāks par labu augiem, taču, ja vēlaties kompostēt dzīvnieku vai sausās tualetes kompostu, vēlams ierīkot atsevišķu komposta tvertni, kas paredzēta tikai tam.
Lai grauzēji nepiekļūtu klāt kompostam, tā tvertnes apakšu var nostiprināt ar metāla sietu. Jāsagādā vāks, jāizvairās kompostā mest dzīvnieku izcelsmes atkritumus, kā arī komposts biežāk jāapgroza, lai tas ātrāk sadalās.
Komposta kastei ir jābūt vismaz 60 cm dziļai, taču to var pielāgot pēc savām vēlmēm un iespējām. Vislabāk, ja tā ir norobežota tvertne, kas ir aptuveni divu veļasmašīnu lielumā.
Vienas precīzas “receptes”, kā noteikt komposta gatavību, nav. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis A. Jansons stāsta: “Ja komposts ir pārvērties par melnzemi, tas ir viendabīgs pēc taustes, mazāk vai vairāk birstošs un smaržo pēc trūdzemes. Ja neatrodat tajā atsevišķus gabaliņus no pārpalikumiem, kurus esat ievietojuši kompostā, jūtat, ka tas ir viendabīgs materiāls, kompostu var ņemt un izmantot.” Lietošanai gatavs komposts vairs neuzkarst.
“Jo komposts ir vairāk pieskatīts un uzčubināts, jo straujāks ir sadalīšanās process,” skaidro vides pārvaldības inženiere Z. Gailīte. “Tiklīdz mēs apmaisām vai izceļam ārā un vēlreiz sakraujam to pašu atpakaļ, mēs automātiski kompostam pievadām skābekļa daļiņas. Kompostu iesaku izcilāt gadījumos, kad novērojat, ka veidojas smakas, tas ir pārāk mitrs un vajag pievienot sausās sastāvdaļas. Apgrozīt ieteicams pavasarī un pirms ziemas.”
Augļu mušiņas var atvairīt, uzberot kompostam nelielu kūdras virskārtu vai pārklājot to ar kartonu, jo tad mušiņām īsti nebūs vides, kur iedzīvoties.
Lai paātrinātu kompostēšanos, svarīgi nodrošināt optimālu slāpekļa un oglekļa proporciju (virtuves atkritumus papildināt ar zariņiem, skaidām, sausām lapām, papīru, kartonu vai kūdru), kā arī mitruma un skābekļa līmeni. Pārāk sauss, oglekli saturošs materiāls kompostēsies lēnāk. Tāpat arī komposts, kam pietrūkst gaisa. Iesakām komposta tvertnes saturu izkrāmēt laukā, tad salikt atpakaļ, krāmēšanas laikā aplaistot ar ūdeni (ja saturs pārāk sauss) vai pa vidu pievienojot slānīšus ar mitrāku materiālu (bioloģiskos atkritumus no virtuves, pagraba).
Kompostu un dārza atkritumus nedrīkst izmest mežā, jo tā meža biotopi tiek nevajadzīgi papildināti ar papildu barības vielām. Pastāv arī risks, ka mežā nonāks invazīvu augu sēklas, piemēram, Kanādas zeltslotiņa vai puķu sprigana.
